Katolis

“Es esmu katolis,

Pa pusei krievs

No Latgales!” 

Viņš teica balsī skaļā

Viesībās, kur cilvēki

Sev atļāva vēl svinēt dzīvi,

Un, iztukšojis glāzi,

Uzdziedāja “Gaujas laivinieks” 

Ar draugu un ar kolēģi.

Viņš bija grēkojis

Šai dzīvē ļoti daudz

Gan domās, vārdos, darbos.

Bet sūdzēt grēkus

Priesterim viņš negāja

Uz baznīcu,

Jo neticēja vairs, ka tam

Ir kāda nozīme.

Un bija viena meitene

Šais viesībās,

Kas viņam ļoti patika

Un lika sirdij smaidīt

Vienmēr, kad viņš

Viņu redzēja,

Bet baidījās pat

Paskatīties acīs.

Viņš bija

Mazliet greizsirdīgs

Uz katru, kas 

Pēc viņa domām

Pietuvojās viņai

Pārāk tuvu.

Un beidzot, drosmi saņēmis,

Viņš apsēdās tai blakus.

Ar pārsteigumu 

Noskatījās viņos 

Daudzas acis,

Un, it kā elpu aizturot,

Gaidīja, kas sekos. 

Tas bija mirklis tāds,

Kas ārpus ikdienas,

Pilns prieka, laimes,

Klusas sajūsmas

Un arī skumju.

Ko viņa domāja -

Tas viņam tomēr 

Paliks noslēpums,

Ko neuzzinās

Viņš varbūt nekad.

Jo, kamēr 

Divas citas meitenes

Prom aizsauca to 

Kalpot tabakai,

Viņa aizgāja.

Uz mājām.

Tik daudz ko nepateica

Viņš šai meitenei,

Kas viņam patika,

Par prieku viņu

Atkal ieraudzīt,

Par skumjām - 

Atkal zaudēt. 

Viņš bija katolis,

Pa pusei krievs

No Latgales.

Un tur nekas

Nav maināms.

-Billija Dallija-